Nākotnes līgumi

Nākotnes līgumu tirgus pirmā funkcija ir nodrošināšana. Nodrošināšana ir nākotnes līgumu pirkšana un pārdošana, lai izvairītos no riska, kas rodas mainoties preču cenām tirgū. Nākotnes līgumos var ieguldīt fiziskās personas, bet iepriekš minētais riska sadales mehānisms ir padarījis nākotnes līgumus saistošus praktiski visiem uzņēmumiem un finanšu institūcijām. Izmantojot nākotnes līguma priekšrocības, treideriem ir iespēja pelnīt uz globālo aktīvu tirgus cenu svārstībām. Šie aktīvi var būt valūtas, procentu likmes pamata valūtām, fondu indeksi, nafta un citi energoresursi (mazuts, dabasgāze), zelts un citi metāli (platīns, sudrabs, varš), tautsaimniecības preces (kvieši, sojas pupiņas, kokvilna, kafija un citi).

Nākotnes līgums (future) nosaka par pienākumu pirkt vai pārdot līgumā norunātu tirdzniecības instrumentu (preci, akcijas, valūtu u.c.) noteiktā datumā par iepriekš norunātu cenu. Atšķirībā no nākotnes valūtas maiņas darījuma (forward contract), nākotnes līgums ir standartizēts līgums ar noteiktu tirdzniecības apjomu, termiņu un preces kvalitāti. Atšķirībā no iespēju līguma, kurš pircējam dod tiesības, bet neuzliek pienākumu iegādāties vai pārdot noteiktu aktīvu noteiktā laika periodā un par noteiktu cenu, nākotnes līgums nosaka par pienākumu pirkt tirdzniecības instrumentu. Tāpat, kā iespēju līgumu tirdzniecībā, viena no galvenajām nākotnes līgumu priekšrocībām ir iespēja izmantot nākotnes līgumu, lai pelnītu gan no cenu krituma, gan no cenu kāpuma.

Vēsturiski nākotnes līgumi tika izmantoti, lai nodrošinātos pret nelabvēlīgām labības, metāla vai enerģijas sektora cenu svārstībām. Vēlāk, attīstoties līgumu tirdzniecības specifikai, tie sāka ietvert arī citus finanšu instrumentu veidus. Mūsdienās šie līgumi ir kļuvuši par pašsaprotamu tirdzniecības instrumentu gan komerciālajā tirdzniecībā, gan spekulācijās, sākot ar labības vai kviešu līgumiem un beidzot ar obligāciju, procentu likmju, akciju indeksu vai valūtas nākotnes līgumiem.

Informatīvi analītiskajā biļetenā “Averss un Reverss”, kurā tika publicēti Latvijas Bankas padomes un valdes lēmumu komentāri, Latvijas Bankas darbinieku un citu autoru viedokļi par monetāro politiku un banku sistēmas attīstību, iztirzāti Latvijā un pasaulē lietotie monetārās politikas instrumenti un kredītiestāžu uzraudzības mehānismi, 2001. gada maijā publicētajā rakstā „Riska ierobežošanas instrumenti” tiek uzsvērts, ka izšķir biržā tirgotos nākotnes līgumus (futures) un ārpusbiržas nākotnes līgumus (forwards).

Nākotnes līgumu cenas var būtiski svārstīties. Nelabvēlīgas notikumu attīstības gadījumā investors var ciest zaudējumus. Tas ir saistīts ar kredīta sviras jeb kredīta pleca darbību. Nepieciešamais ieguldījums var būt daudz mazāks par no līguma izrietošajām saistībām. Sākotnējie ieguldījumi nākotnes līgumu pirkšanā attiecībā uz līguma vērtību ir nelieli, tāpēc jebkuras cenu svārstības var ietekmēt klienta bilanci gan pozitīvā, gan negatīvā veidā. Peļņa un zaudējumi tiek rēķināti no līguma, nevis no sākotnējās iemaksas vērtības. Zaudējuma gadījumā klients nezaudē tikai komisijas maksu, viņam ir jāsedz arī saistības, kas izriet no līguma. Var nākties ieskaitīt kontā papildus naudu nenodrošinātajām pozīcijām, lai tās nezaudētu. Bet, ja naudas nepietek, pozīcija tiek likvidēta ar zaudējumiem, un klientam jānosedz radies deficīts.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *