Kas ir inflācija?

Nereti daudz kur ir dzirdams un lasāms vārds – inflācija. Bet ko tad īsti nozīmē šis termins un kā pareizāk rīkoties finanšu darījumos, ja nākas saskarties ar inflāciju? Svarīgi minēt, ka inflācija ir vispārējs cenu kāpums, kas raksturīgs tieši tirgus ekonomikā.

Svarīgi minēt, ka tieši tirgus ekonomika ir visbiežāk saskaras ar inflācijas risku, jo nereti preču un pakalpojumu cenas nepārtraukti mainās. Dažas cenas būtiski pieaug, citas samazinās. Inflācija rodas arī tajos gadījumos, pieaug ne tikai atsevišķas cenas, bet vērojams vispārējs preču un pakalpojumu cenu kāpums, piemēram, palielinās cenas maizei. Attiecīgi par vienu eiro var nopirkt mazāku daudzumu maizes vai citus pakalpojumus. Šādos gadījumos eiro valūta kļūst mazvērtīgāka nekā iepriekš.

Kas jāņem vērā saskaroties ar inflāciju?

Jāuzsver, ka aprēķinot vidējo cenu kāpumu – daudz būtiskāka nozīme ir tieši tiem produktiem, par kuriem tērējam vairāk naudas, piemēram, elektrībai, nekā, piemēram, pārtikas produktiem u.c. precēm, piemēram,  kā cukuram vai pasta pakalpojumiem, par ko klienti tērē salīdzinoši mazākas naudas summas.

  • Jāatzīmē, ka ikvienam no mums ir citādāki un atšķirīgi naudas tērēšanas paradumi, vajadzības un vēlmes. Ir ģimenes, kas izmanto savu personīgo automašīnu, citas ģimenes pārvietojas ar sabiedrisko transportu;
  • Arī uztura lietošanas ziņā esam atšķirīgi – vieni pārtikā lieto daudz gaļu, citi ir veģetārieši. Svarīgi minēt, ka tieši visu mājsaimniecību kopējie vidējie izdevumi nosaka, cik liels ir katra produkta un pakalpojuma svars inflācijas aprēķinā.

Aprēķinot inflāciju un tās riskus, tiek ņemtas vērā visas preces un pakalpojumi, ko patērē mājsaimniecības, t.sk.:

  • ikdienas patēriņa preces (piemēram, pārtika, saimniecības preces, degviela);
  • ilglietojamās preces (piemēram, apģērbs, datori, trauku mazgājamās mašīnas);
  • dažāda veida pakalpojumi (piemēram, zobārsts, apdrošināšana, mājokļa īre).
  • Katru gadu tiek salīdzināta “patēriņa groza” cena un inflācijas riski mainās.

Jāuzsver, ka pilnīgi visas preces un pakalpojumi, ko mājsaimniecības patērē gada laikā, veido “patēriņa grozu”. Katram produktam šajā grozā ir konkrēta cena, kas laika gaitā var mainīties. Ņemiet vērā, ka gada inflācija ir visa groza cena konkrētā mēnesī salīdzinājumā ar tā cenu tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kā aprēķina inflāciju?

  • Inflācijas aprēķināšanai izmanto patēriņa cenu indeksu – CPI (consumer price index);
  • CPI ir patēriņa groza vērtības izmaiņas pārskata periodā pret bāzes periodu – laiku, ar kuru salīdzina. Svarīgi minēt, ka Latvijā patēriņa grozā ir vairāk nekā 400 preču un pakalpojumu, kuru cenas ik mēnesi tiek novērtētas un reģistrētas 15 rajonos un pilsētās, apsekoti 1530 veikalu, ēdnīcas, tirgus, darbnīcas utt.

Mēs neviens nevaram izvairīties no inflācijas riskiem, bet varam būt taupīgāki un atbildīgāki par saviem izdevumiem un tēriņiem. Savukārt, valdība cenšas cīnīties pret inflāciju samazinot nodokļu maksājumus.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *