Kā ietaupīt naudu

Kāpēc taupīt naudu? Tādēļ, lai varētu vairāk atļauties? Atļauties ko citu ierastā vietā? Vai taupīt, lai naudas rastos vairāk, būtībā, lai nauda paliktu makā un līdz ar to varētu vairāk tērēt? Vai nauda rodas, ja to taupa? Visi šie jautājumi jāuzdod, pirms vēlamies ieviest taupības režīmu. Krīzes laika premjers V. Dombrovskis vienubrīd rosināja, tieši otrādi, naudu tērēt, tādējādi viešot cilvēkos optimismu, ka finanšu virzība notiks uz pozitīvo pusi. Un kurš gan cits, ja ne cilvēks personīgi rada savu noskaņojumu attiecībā uz naudu?

Ja ir skaidrs mērķis, kur naudu novirzīt, ko panākt ar naudas palīdzību, tad efektīvāka kļūst arī taupība. Tātad, pirms atlicināt esošos līdzekļus, ir jābūt skaidrībai, kādam nolūkam tas tiek darīts. Varbūt iecerēts ģimeni saliedējošs pasākums. Burvīgi, ja uz tā rēķina kādu laiku varētu atteikties no personīgajām izklaidēm, piemēram, kino, kafejnīcām, sporta kluba apmeklējuma kopā ar draugiem. Naudu palīdzēs ietaupīt ne vien reālu naudaszīmju uzkrājums maciņā, bet vispārēja attieksme pret mērķi – ja jau ģimenei ir jāpavada vairāk laika kopā, tad šis laiks kaut kur ir jāgūst. Apmaksātais laiks citām nodarbēm „jāpārskaita” ģimenes kontā.

Iecerējāt uzlabot veselību? Palīdzēs atteikšanās no cigaretēm, alkohola, saldumiem, naktsklubu apmeklējuma, tā vietā izlasot pāris rakstu par jogu elpošanas praksi un realizējot to savā dzīvē, labi izguļoties, ēdot vairāk dārzeņu un augļu, pastaigājoties svaigā gaisā. Lūk, radīta nauda sporta kluba abonementa iegādei.

Aktuāls temats – Ziemassvētku dāvanas. Domājot par citiem, pārskatām savas vajadzības un apdomājam, no kā iespējams atteikties. Varbūt no sakaru pakalpojumu izmaksām, mainot interneta un telekomunikāciju tarifu plānu? Varbūt painteresēties par veidiem, kā ietaupīt elektroenerģiju mājās? Varbūt naudu par ikdienas šokolādes tāfelīti un cigarešu paciņu iebērt krājkasītē? Paiet ar kājām dažas pieturas, nevis braukt ar sabiedrisko transportu? Braukt ar tramvaju, nevis auto? Iepirkties pārtikai uz nedēļu? Tad, skat – pēc kāda laika dāvana mīļam cilvēkam maciņā.

Bija Ziemassvētki ar veltēm, eglīšu rotājumiem, apsveikumu kartiņām. Bet gribas palutināt arī sevi. Turpinot maltītes baudīt ārpus mājas, tiek patērēta gan nauda, gan enerģija, rosoties sabiedrībā, runājot ar cilvēkiem. Varbūt Ziemassvētku laiks ir īstais brīdis atpūtai no komunikācijas? Tādai sava veida saskarsmes askēzei. Tāpat pašu rokām darinātas dāvanas ietaupa mazliet naudas. Ja parēķina materiālu izmaksas cimdu pārim, un to pašu cimdu pāri ierauga veikala skatlogā, kļūst patīkami ap sirdi, ka dāvināts kaut kas no sevis – personīgais darbs un laiks tuviniekiem. Ja vakariņojam mājās, cepam piparkūkas paši, veidojam rotājumus, zīmējam apsveikumus, pašu rokām darinām dāvanas, varam tikt pie nedēļas nogales atpūtas SPA.

Arī gribasspēka treniņš ir labs taupības iemesls. Trenēt gribasspēku, nospraužot mērķi un turoties pie sava lēmuma. Lielveikalā – pēc vistiņas un rīsiem, un nekādas ierastās aizraušanās, rindā pie kases iekārojot musli batoniņu vai žurnāla glancētos sānus. Pa ceļam no darba allaž gadās arī kāds Ziemassvētku tirdziņš, kurā tā vien gribas sasildīt nosalušo degunu ar karstvīnu un kliņģeriem. Ja ir mērķis, tad viegli izvairīties no kārdinājuma, un, re – atteikšanās sagādājusi ne vien stingrāku raksturu, bet arī brīvus līdzekļus.

Ir vajadzīgs tikai laiks pārdomām, iztēle un mērķtiecība, un atrodam vislabākos un piemērotākos veidus, kā ietaupīt savu naudu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *